Zīdaiņi patiesībā ir tālredzīgi, un, viņiem augot, arī viņu acis aug, līdz tās sasniedz "ideālas" redzes punktu, ko sauc par emmetropiju.
Nav pilnībā noskaidrots, kas acij norāda, ka ir pienācis laiks pārtraukt augšanu, taču mēs zinām, ka daudziem bērniem acs turpina augt arī pēc emmetropijas, un viņi kļūst tuvredzīgi.
Būtībā, kad acs kļūst pārāk gara, gaisma acs iekšpusē nonāk fokusā tīklenes priekšā, nevis uz tās, izraisot redzes miglošanos, tāpēc mums ir jāvalkā brilles, lai mainītu optiku un atkal fokusētu gaismu uz tīkleni.
Novecojot, mēs piedzīvojam atšķirīgu procesu. Mūsu audi kļūst stingrāki, un lēca vairs tik viegli nepielāgojas, tāpēc mēs sākam zaudēt arī redzi tuvumā.
Daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jāvalkā bifokālās brilles, kurām ir divas dažādas lēcas — viena, lai koriģētu redzi tuvumā, un otra, lai koriģētu redzi tālumā.
Mūsdienās vairāk nekā pusei bērnu un pusaudžu Ķīnā ir tuvredzība, liecina vadošo valdības aģentūru aptauja, kurā aicināts pastiprināt centienus, lai novērstu un kontrolētu šo slimību. Ja jūs šodien staigāsiet pa Ķīnas ielām, jūs ātri pamanīsiet, ka lielākā daļa jauniešu valkā brilles.
Vai tā ir tikai Ķīnas problēma?
Noteikti nē. Pieaugošā miopijas izplatība nav tikai Ķīnas problēma, bet gan īpaši Austrumāzijas problēma. Saskaņā ar 2012. gadā medicīnas žurnālā "The Lancet" publicēto pētījumu, Dienvidkoreja ir līdere, kur 96% jauniešu cieš no miopijas; un Seulā šis rādītājs ir vēl augstāks. Singapūrā šis skaitlis ir 82%.
Kāds ir šīs universālās problēmas pamatcēlonis?
Ar augsto tuvredzības līmeni ir saistīti vairāki faktori; un trīs galvenās problēmas ir fizisko aktivitāšu trūkums brīvā dabā, nepietiekams miegs intensīva ārpusstundu darba dēļ un pārmērīga elektronisko ierīču lietošana.
